Jovits Gurčus: Nepieciešams paplašināt IUB funkcijas
Šobrīd iepirkumos galvenais pretendentu atlases kritērijs ir zemākā cena. Tomēr pretendentu atlase saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kontekstā ir daudz sarežģītāks process, kas principā pieļauj subjektivitāti no pasūtītāju puses. Kā Latvijā tiks nodrošināta godīga konkurence līdz ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kā galvenā atlases kritērija nostiprināšanos iepirkumu likumos? Tas būs viens no jauno iepirkumu direktīvu jauninājumiem.
Primārais mehānisms naudas līdzekļu lietderīgai izlietošanai ir būvdarbu iepircēju jeb pasūtītāju efektīva kontrole. Balstoties uz ilgtermiņa novērojumiem, esmu konstatējis, ka Latvijā atsevišķi pasūtītāji ignorē godīgas konkurences apsvērumus un nav iespēju šādu pozīciju labot. Iepirkumi mēdz būt organizēti, pamatojoties uz citiem kritērijiem, kas netieši rada priekšrocības noteiktam pretendentam, nenodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret būvuzņēmējiem. Matthäi koncerns ir saskāries ar konkrētu situāciju, kurā Rēzeknes pašvaldības amatpersonas varēja nepildīt hierarhiski augstākās iestādes Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) saistošos norādījumus. Šis bīstamais piemērs, proti, neievērot augstākas iestādes rīkojumus, ir eskalēts līdz nepieņemamam līmenim, jo konkurss tika pārtraukts ieilguma un no tā izrietošā finansējuma trūkuma dēļ. Taču ieilgums tika radīts mākslīgi – nepildot IUB nolēmumus. Jādomā, kā šādu rīcību izvērtēs Ministru kabinets, kam ir jānodrošina valsts iestāžu un pašvaldību hierarhiskā un funkcionālā padotība. Tāpat jādomā, kā šādu rīcību izvērtētu ES revīzijas institūcijas, kam rūp publisko fondu efektīva izlietošana, ja iepirkums tiktu realizēts nevis no pašvaldības, bet no ES fondu līdzekļiem. Galu galā, kā šādu rīcību izvērtēs ārvalstu investori, kas apsver iespēju investēt Latvijā, piemēram, Turcijas vai Spānijas ceļu būves holdingi, kas šobrīd ļoti interesējas par iespēju uzsākt dalību VAS Latvijas valsts ceļi apjomīgajos konkursos.
Latvijā šādas problēmas varētu atrisināt, piešķirot IUB pilnvaras izvērtēt šādus nosacījumus: 1) iepirkumu prasību lietderību; 2) iepirkumu prasību izpildāmību; 3) pasūtītāja rīcības kandidātu lietderību vērtēšanas procesā. Tāpat nepieciešams aktualizēt jautājumus par administratīvajām sankcijām pār pārkāpumiem iepirkumu jomā.
Gadījumā, ja IUB varētu vērtēt iepirkumu noteikumu lietderību, tad pasūtītājiem būtu jāapsver, vai izvirzītie atlases noteikumi patiešām sasniedz savu mērķi. Šobrīd likums ierobežo IUB pilnvaras šādā jomā, kā rezultātā pasūtītāji mēdz iekļaut konkursu noteikumos prasības, kas ierobežo konkurenci, un pretendentiem nav iespēju tās atcelt. Tāpat šobrīd IUB nevar izvērtēt konkursu noteikumu izpildāmību. Bieži vien pasūtītāji ietver konkursu noteikumos nekonkrēti noformulētas prasības, piemēram, demonstrēt spēju izbūvēt objektu, neparedzot konkrētu, pārbaudāmu un uz visiem pretendentiem vienlīdz attiecināmu metodiku šādas spējas izvērtēšanai. Rezultātā pasūtītājs var izvēlēties pretendentus, pamatojoties uz subjektīviem kritērijiem, noraidot tos, kuri it kā neatbilstot šai prasībai. Minētā iemesla dēļ IUB ir jāpiešķir tiesības atcelt tās prasības, kuru izpildi nav iespējams objektīvi pārbaudīt, pamatojoties uz iepriekš zināmu metodiku vai mehānismu. Visbeidzot, IUB pilnvaras būtu jāpaplašina, piešķirot tam tiesības uzlikt pasūtītājam par pienākumu atzīt konkrētu pretendentu par uzvarētāju konkursā. Šobrīd situācija ir tieši pretēja. Pasūtītāji ir tiesīgi izmantot dažādus juridiskos mehānismus, ignorēt IUB norādījumus, formālu iemeslu dēļ izslēgt pretendentus ar zemāko cenu, pārtraukt konkursus, bet pretendentiem atliek vien samierināties ar to, ka šāda rīcība ir nesodāma un faktiski nelabojama. Darba procesā gūtie novērojumi apliecina, ka spēkā esošās sankcijas (līdz 700 eiro un atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas būtisku pārkāpumu dēļ) nav šķērslis, lai atturētu pasūtītāju amatpersonas no administratīvo pārkāpumu izdarīšanas iepirkumu jomā, tāpēc sodam ir jābūt daudz bargākam.
Raksts no dienas biznesa 2014 gada 10. decembra nummura.
09.01.2015 12:01